Pēdējo divu gadu laikā ir notikusi nebijusi valsts uzņēmumu valžu locekļu iecelšana amatos pēc politiskās piederības vai simpātijām, nevis profesionālajiem kritērijiem. Ir saprotams, ka uzticības faktors ir svarīgs valdes locekļu izvēlē (tas pat ir atrunāts Komerclikumā), bet problēma ir apstāklī, ka uzņēmumu valdēs iecelto cilvēku kvalifikācija ir pilnīgi nepiemērota, lai sniegtu jebkādu pienesumu uzņēmumu attīstībai. Continue reading
Pēc manām domām šobrīd augstākā izglītība ekonomikas un vadības jomās ir ļoti bēdīgā stāvoklī. Sanāk tā, ka pasniedzēji izliekas, ka pasniedz, jo liela daļa nespēj vairs pasniegt atbilstoši šodien prasībām. Savukārt studenti izliekas, ka studē, jo viņam ir svarīgs tikai diploms. Continue reading
Veikt pētījumu, kā skolās tiek veicināts un atbalstīts skolotāju radošums un vai skolu vadība to atbalsta. Taja iesaistīt arī skolēnus, jo tieši viņi visvairāk izjūt skolotāju rutīnu un praktiskas radošas darbības trūkumu.
Tā varētu veidoties Latvijas radošāko skolu tops.
Lai varētu veikt valsts aparāta reformas un piesaistīt studentu, pasniedzēju elektorātu partijai un darbam valsts labā piedāvāju ideju:
Continue reading
Ar mērķi nodrošināt sabiedrības veselību (lai mazinātu interešu konfliktu risku aptieku nozarē un nesaprātīgo zāļu patēriņu) aizliegums aptiekai piederēt neprofesionālim (nefarmaceitam) ir pamatots ar vairākiem ES tiesu spriedumiem un to, ka farmaceitu skaits Latvijā ir pietiekams, lai nodrošinātu katru gribošu un varošu strādāt profesionāli (farmaceitu) ar savu aptieku, jo citādāk pašlaik aptieku skaits ir ierobežots (no Latvijā esošajām aptuveni 850 aptiekām pašlaik aptieku tīkliem pieder ap 85% visu aptieku; ir redzami vertikālās integrācijas draudi, konkurences kropļošana un ražotāju piešķirto atlaižu nenonākšana līdz zāļu pircējiem).
Pašreizējā situācijā jaunas aptiekas atvērt nevar, bet jaunie farmaceiti nevēlas strādāt nefarmaceitiem piederošajās aptiekās, tāpēc jaunie farmaceiti vai nu nestrādā aptiekā un pat farmācijā Latvijā, vai pat emigrē uz Eiropu. Šeit jau ļoti tieši novārojama farmaceitu kā resursa neefektīva izmantošana, un tas neveicina farmaceita profesionālo prestižu, jo kāda jēga beigt 5-gadīgo augstskolas programmu, iegūstot farmaceita grādu, ja farmaceits nevar būt savas aptiekas lietu noteicējs, bet gan spiests pakļauties darba devēju (nefarmaceitu) diktētai dienas kārtībai, jo nefarmaceitiem piederošajās aptiekās ar zāļu pasūtīšanas un tirdzniecības politiku nodarbojas aptieku īpašnieki (neprofesionāļi – nefarmaceiti) – tādējādi izdarot spiedienu uz algoto farmaceitu tirgot tikai tās zāles, ko iecerējuši šie īpašnieki-nefarmaceiti. Tāpēc aptiekām jāpieder tikai farmaceitiem, pašvaldībām vai valstij.
Būtu aizliedzamas aptiekās klientu kartes (tā saucamās mārketinga lojalitātes programmas), jo tādējādi tiek apieti ierobežojumi stimulēt zāļu tirdzniecību ar cenu un akcijām, taču bezrecepšu zāļu tirdzniecības aizliegums aptieku pašapkalpošanās zālē būtu jāatceļ, jo tas ir diskriminējoši attiecībā uz to, ka interneta aptiekās pircēji var izvēlēties bezrecepšu zāles un iegūt par tām informāciju un lēmuma par bezrecepšu zāļu iegādi interneta aptiekā nav ierobežota laikā (arī ES spriedumā ir teikts, ka bezrecepšu zāļu tirdzniecība internetā ir ES atļauta).
Jādod iespēju arī klientam aptiekas pašapkalpošanās zālē pieņemt lēmumu, konsultējoties ar farmaceitu, par bezrecepšu zāļu iegādi. Turpretī stingrāk būtu jāierobežo bezrecepšu zāļu reklāmu, kas veicina nepamatotu zāļu patēriņu.
Piedāvāju ieviest normu, ka deputāts, līdzīgi kā valsts prezidents, navar tikt ievēlēts vairāk kā 2 reizes pēc kārtas.
Šāda norma būtu lietderīga, jo:
1. Tiktu nodrošināta deputātu rotācija un jaunu politiķu ienākšana Saeimā.
2. Vairotu tautas uzticību Saeimai, jo šobrīd daudzi uzskata, ka jaunas vēlēšanas ir tie paši cilvēki, tikai “citās kulītēs”.
3. Mazinātu lobēšanas iespējas no partijas puses. Continue reading
Zaļā cena, kā glābējs Latvijas uzņēmējiem.
Viens no veidiem kā pacelt Latvijas iedzīvotāju līmeni ir paaugstināt Latvijas ražotāju ienākumus. Pirms kāda laika akcija „Pērc Latvijas preci” nu laikam ir aizgājusi uz labākiem medību laukiem, jo nu jau kādu gadu, tieši tad, kad tas būtu viss aktuālāk, netiek reklamēta. Continue reading
Latvijā pavisam drīz varēsim pārvietoties atkal ar zirgiem, ja tuvākā laikā netiks krasi mainīta attieksme šim jautājumam. Mūsu kaimiņi – Lietuva, ceļi ir daudz labāki, taču auto apskate vienreiz divos gados. Igaunija – ceļu nodoklis ir trīs reizes mazāks, taču ceļi ideālā stāvoklī. Latvijā temps, kādā tiek laboti ceļi, smagi atpaliek no tempa, kādā ceļi brūk kopā! Continue reading
Pensiju 2.līmeņa uzkrājumi jāiegulda Latvijas infrastruktūras objektos, par to maksājot komercbanku kredīta procentus. Tas nozīme, ka mēs paši finansējam savu tautsaimniecības attīstību un % saņem mūsu cilvēki. Tas, protams, nepatiks komercbankām, kas pašlaik šo naudu “apsaimnieko”.
Mazo HES īpašniekiem, kuri pārdod elektrību par subsidētiem tarifiem aizliegt iepirkt elektrību par vispārējo tarifu.