Cik maksā tava brīvība ?

Latvijas neatkarība ir vērtība pati par sevi, jo varam runāt savā valsts valodā un rīkoties pēc saviem ieskatiem. Diemžēl lielajā pasaulē pilnīga rīcības brīvība pat suverēnai valstij nav iespējama un esam atkarīgi no  dažādu lielvalstu, alianšu un savienību savstarpējām attiecībām. Atjaunojot savu valsti, mēs gājām ar lozungu – kaut pastalās, bet brīvi. Diemžēl reālā dzīvē pastalas ir laba lieta, bet ilgtermiņā ir vajadzīgs arī, kas vairāk. Saskaroties ar tirgus ekonomikas situāciju un nevienlīdzīgu labumu sadali, daudzi zaudēja ilūzijas par savu, idēalo valsti. Pamazām radās apjausma, ka brīvība pati par sevi nav galamērķis, bet tikai līdzeklis, lai sasniegtu savus mērķus.

Šobrīd no Latvijas ir aizbraukuši vairāki simti tautiešu un var rasties sajūta, ka viss ir slikti. Nevajag noskumt. Ja šie cilvēki vēlētos, viņi varētu atgriezties un dzīvot tēvzemē, taču komforta un nodrošinājuma līmenis ir krietni augstāks jaunajā mītnes zemē. Var gausties par to, ka citur viss ir labāk, bet jāsaprot, ka rietumeiropas valstis savu turību un labklājību ir uzkrājušas gadsimtu gaitā, bet mēs esam spiesti sākt no sliktākām pozīcijām.

Aizbraucot lielai daļai darbaspējīgo iedzīvotāju, iespējas uz uzlabojumiem palikušajiem ir mazākas un progress būs lēnāks. Lai notiktu attīstība ir vajadzīgs noteikts iedzīvotāju skaits. No otras puses, Igaunijā cilvēku skaits ir krietni mazāks, bet viņu IKP ir gandrīz divas reizes lielāks. Tas nozīmē, ka ir problēmas ar nodokļu iekasēšanu vai mūsu efektivitāti un spēju pašorganizēties.

Nevajag vainot tikai politiķus un uzņēmējus. Protams, viņu lēmumi varētu būt pārdomātāki, bet vienlaikus jāsaprot, ka mums situācija ir labāka kā lielākajā daļā pasaules valstu. Ja redzat iespējas uzlabot Latviju, dariet to. Neskatieties seriālus un nerakstiet komentārus internetā. Darbojaties. Ja pietrūkst nauda, meklējiet papildus darbu vai izdomājiet kādu citu veidu kā nopelnīt. Nenoliegsim, ir Latvijā cilvēki, kuri ir iegrābušies aizdevumos, bet grib, lai viņiem kredīts ar sliktu kredītvēsturi tiktu pienests uz zelta paplātes. Aizmirstiet. Aizņemšanās nav veids kā tikt pie turības. Ja vēlaties kļūt turīgi, veidojiet uzkrājumus, strādājiet vairāk un gudrāk kā citi. Apstākļos, kad naudas trūkums ir akūts ir skaidrs, ka ir, kas jāmaina savā dzīvē. Daudzi šādā situācijā izvēlas emigrēt, jo ārzemēs sola maksāt vairāk, bet padomājiet, kas Jūs būsiet ārzemēs. Pat krievi nevar asimilēties Latvijā, lai arī dzīvo šeit jau otrajā, trešajā paaudzē. No latviešu puses viņi tiek uzlūkoti bieži ar nepatiku. Nedomājiet, ka Vācijā, Anglijā vai Īrijā uz Jums kāds skatīsies saprotošāk. Šī iemesla dēļ darbs ārzemēs ir kā īstermiņa variants, sevišķi, ja Jums ģimenē ir mazi bērni un vēlaties, lai viņi zinātu senču tradīcijas un latviešu valodas.

Brīvības cena ne vienmēr ir uzreiz skaidri saprotama. Mēs zinām, ka kunksēt un novelt vainu uz valdošajiem ir viegli. Tas neprasa piepūli un neliek atsāt savu komforta zonu. Ārvalstu pieredze tomēr ir apliecinājusi, ka pozitīvas pārmaiņas valstī nes tikai aktīva pilsonisā sabiedrība vai spēcīgs vadonis. Otro mēs pagaidām neesam ieraudzījuši, bet pilsonisko sabiedrību mēs varam stipirnāt. Aizdevumi internetā nepalīdz to izdarīt, bet saruna ar draugiem un kopēja apvienošanās mērķu sasniegšanai gan.

Pārbaudiet, cik maksā Jūsu brīvība Latvijā. Parādiet, ka tā Jums ir svarīga un sāciet rīkoties. Ja neziniet kā, atrodiet kādu nevalstisko organizāciju, kas rūpējās par Jums svarīgiem jautājumiem. Sākotnēji tas var būt lokāls jautājums, kas ir aktuāls tikai nelielam iedzīvotāju skaitam. Kad gūsiet pieredzi, varat pāriet uz lielākiem ūdeņiem. Otrs variants ir sākt darboties uzreiz. Iestājieties kādā pārtijā, kas liekas sirdij tuvāka un mēģiniet ietekmēt procesus no iekšienes. Tas ir izdarāms. A. Kaimiņš jau ir pierādījis, ka spēj pulcināt lielu atbalstītāju skaitu un ir gatavs pārmaiņām. Ja viņš nepatīk, meklējiet kādu citu, bet darbojieties. Tu esi Latvija.