Latvijas politiskā sistēma

Latvija ir demokrātiska, parlamentārā republika. Visa vara Latvijas republikā pieder Latvijas tautai, kas to realizē ievēlot 100 deputātus Latvijas Republikas Saeimā. Deputāti izvirza un ievēl valsts prezidentu, kurš savukārt izvirza premjerministru. Gan prezidents, gan premjerministrs var nebūt no Saeimas deputāti. Izvirzītais premejerministra amata kandidāts sastāda Ministru kabinetu un cenšas iegūt deputātu atbalstu. Ja tas izdodas Ministru kabinets ir uzskatāms par apstiprinātu un var sākt strādāt. Ministru kabinets ir galvenā izpildvara, taču praksē vismaz Latvijas situācijā ir ar lielāku ietekmi nekā pati Saeima. Šī iemesla dēļ ir svarīgi ievēlēt tādu premjerministru, kas kalpo tautas interesēm.

Paralēli Latvijas politiskā vēsture apliecina, ka premejerministra amats nav stabils. Premjers var zaudēt savu amata pozīciju brīdī, kad tas zaudē deputātu un to pārstāvošo politisko partiju atbalstu. Deputāti var izteikt neuzticību prmejeram, nobalsot par to un premjerministrs zaudē savu amatu. Kad tas ir noticis riņa dancis sākas no jauna. Prezidenets izvirza jaunu premejerministra amata kandidātu, tas sastāda kabinetu un cenšas iegūt deputātu atbalstu.

Neatkarīgās Latvijas Otrās Republikas vēsturē mēs esam redzējuši daudzus premejerministrus un vēll vairāk kandidātus. Ne visiem izdodas iegūt atbalstu no deputātiem. Lai nerastos vajadzība pēc ilgstošiem meklējumiem, prezidents pirms kandidāta izvirzīšanas veic konsultācijas ar partijām, lai noskaidrotu, vai tās gatavojas atbalstīt virzāmo kandidātu. Tā kā prezidentam šajā procesā ir īpaša loma, partijas vēlas prezidenta amatā iebīdīt savu kandidātu, lai tas vēlāk varētu palīdzēt realizēt tām savas intereses.

Vērts atzīmēt ka jau pēc politoloģijas teorijas partijas pārstāv noteiktas intereses. Tā tas ir arī Latvijas gadījumā, līdz ar to nevajadzētu brīnīties, ka Zaļo un Zemnieku savienība pārstāv lielzemnieku intereses. Tiesa, šo zemnieku mērogs reizēm pārsniedz kādreizējās vācu muižniecības zemju meŗogu. Vienlaiku Saskaņas centrs pārstāv krievu intereses un Saeimā runā, galvenokārt, par mazākumtiesību interešu aizstāvību. Šobrīd Latvijas valsts prezidents ir R. Vējonis, kas tika ievēlēts no Zaļo un Zemnieku Savienības kandidātu saraksta, apsteidzot savu konkurentu, ko izvirzīja (Visu Latvijai/TB LNNK) E. Levitu.

Turpmākajās publikācijās iepazīstināsim ar citiem Latvijas politiskās sistēmas aspektiem.