2018. gadā notikušās Saeimas vēlēšanas pagaidām izskatās pē vienām no neveiksmīgākajām kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Saeimā ir iekļuvušas tik daudz partijas, ka katra velk deķi uz savu pusi un izskatās, ka vienoties par veicamajiem darbiem nespēs. Katra vēlas būt noteicēja un katra grib kļūt par valdības veidošanas pamatu. Dažas turpretim nav gatavas savā starpā sadarboties.
Iespējams, viens no risinājumiem varētu būt ārkārtas vēlēšanas, lai tauta vēlreiz pārdomā savas izvēles un pieņem lēmumu, balstoties uz pēdējos mēnešos plašsaziņas līdzekļos redzētā. Ja privātā sfērā mēs varam izvēlēties vienu vai otru preču piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju, tad politikā tā nemēdz būt. Pēc izvēles izdarīšanas, ja vien Saeima netiek atlaista ir jāsadzīvo ar sasniegto rezultātu un tas var būt gan labs, gan mazāk labs. Šeit mēs nevaram pārgriezt radio no vienas stacijas uz citu. Ja apnīk klasiskā mūzika, nevaram pārgriezt uz pop mūziku vai rokmūziku, no superfm Latvijā uz power hit radio Lietuvā, no latviešu hitiem un pasaules mūziku. Vēlēšanās pieņemtie lēmumi ir spēkā 4 gadi un tieši tādēļ izvēle ir tik grūta. Spriežot pēc vēlēšanu rezultātiem, gandrīz puse Latvijas vēlētāju nebija gatavi pieņemt lēmumu vai nebija laicīgi gatavojušies un bija izņēmuši tikai ID kartes. Kā zināms Saeimas vēlēšanās var balstot tikai ar pasi vai ID karti + vēlētāja apliecību, ko var saņemt tikai tajā iecirknī, kur izdota pase. Tas automātiski nozīmē, ka liela daļa ārzemēs dzīvojošo latviešu nevarēja nobalsot par sev tīkamo partiju, jo gluži vienkārši viņiem nebija pase.
Valsts prezidents R. Vējonis tagad darītu prātīgi, ja izlemtu rīkot referendumu par Saeimas atlaišanu. Tas izmaksātu vienu, divus miljonus, bet rezultātā mēs, visicamāk, iegūtu kvalitatīvāku Saeimas sastāvu, jo daļa no jaunajām partijām jau ir pārādījušas, ka nevēlas sadarboties un grib torpedēt valdības veidošanu sev vien zināmu motīvu vadītas. Katra no tām atrod savus argumentus savai rīcībai, bet fakts paliek fakts, ka saskaņa viņu starpā nav un šeit es nedomāju partiju Saskaņa, bet saticību.
Vēlēšanu rezultāti liecina, ka Latvijas sabiedrība vēlas pārmaiņas, bet nav spējīga vienoties par šo pārmaiņu raksturu. Tāpat tie apliecina, ka ir ļoti daudz cilvēki, kas uzskata, ka viņu balsij nav nekāda nozīme un rezultātā ieguvēji ir tie, kas skaļāk kliedz, nevis tie, kas dara reālu darbu. Iespējams, ka labāka rezultāta sasniegšanai mums būtu jāmaina pašreizē spēkā esošais vēlēšanu likums, paceļot barjeru no 5% līdz 10%. Šādos apstākļos mazās partijas būtu spiestas apvienoties un vēlētāji padomātu divreiz par kuru no partijām balsot, lai neizmestu savu balsi vējā.