Sociālais kapitāls kā pamats tautas attīstībai

Ikvienam no mums, pat tiem, kuriem liekas, ka nepieder nekas ir kapitāls, kura nozīmi līdz galam nojauš tikai retais. Sociālais kapitāls ir kapitāls, kas veidojas no savstarpējās mijiedarbības ar citiem cilvēkiem. Daļēji šis kapitāls tiek iegūts jau no dzimšanas – vecāki, brāļi, māsas, citi radinieki, taču lielā mērā tiek papildināts ar draudzību. Spēja iegūt draugus un būt draudzīgam ar citiem ir sociālā kapitāla pamatu pamats.

Labāk 100 draugi nekā 100 lopi. (folklorizējies sakāmvārds)

Situācijās, kad rodas vajadzība pēc atbalsta, sociālais kapitāls – draugi vai radinieki ir pirmais posms pie kura meklēt palīdzību. Lai sociālais kapitāls darbotos ir svarīgi, lai attiecības tiktu koptas un šeit liela nozīme ir iepriekšējām darbībām. Ja brīdī, kad vajadzīga palīdzība, sazināsieties ar cilvēku, ar kuru attiecības bija vēsas vai nebija vispār, iespēja, ka tiksiet atraidīt būs ļoti augsta.

Kā izmantot sociālo kapitālu tautas attīstībai ?

Latvijā ir viens no zemākajiem politiskās līdzdalības līmeņiem Eiropā. Iedzīvotāji neveido neformālas organizācijas, taču tieši neformālās un nevalstiskās organizācijas ir pamatu pamats stabilai uz tautas attīstību orientētai politiskajai sistēmai. Sanākot kopā domubiedriem tiek apzinātas intereses, izrunāti dažādi jautājumi, izvirzīti mērķi un optimālā gadījumā arī sastādīta rīcības programma. Lai tas viss notiktu, ir jāsper pirmais solis un jāsāk savā starpā vairāk sarunāties. Uzkrājoties sociālajam kapitālam indivīds vai organizācija kļūst spēcīgāks un kļūst gatavāks veikt pārmaiņas ne tikai individuālā, bet arī pašvaldības, reģionālā un vēlāk arī valsts līmenī. Darbība pārnacionālā – starptautiskā līmenī prasa valstisku sviru iegūšanu savā kontrolē, bet Latvijas gadījumā šīs sviras ir pietiekami niecīgas, lai būtiski ietekmētu starptautiskos procesus. Latvijas nostāja ārpolitikā tradicionāli gandrīz visos jautājumos ir bijusi nogaidīt, būt neitrāliem vai pieslieties eiroatlantiskajiem sadarbība partneriem, sevišķi ASV. Šāda nostāja ir saprotama un loģiska, līdz brīdim, kamēr pienāk izšķiršanās par lielākiem jautājumiem un ir citas diskusijas tēma.

Atgriežoties pie sociālā kapitāla, jānorāda, ka ir vērts uzkrāt sociālo kapitālu, jo tā iekrāšana ļauj nodrošināt ne tikai finansiālo labklājību. Viens no spilgtākajiem sociālā kapitāla uzkrāšanas piemēriem nevalstiskā līmenī ir dažādas kriminālās organizācijas, t.sk. itāļu mafija. Šīs organizācijas balstās uz iekšējiem likumiem, dzimtas un klanu saitēm. Nostiprinot sociālo kapitālu ilgstošā periodā šīs organizācijas ir spējušas uzkrāt miljardiem un pat triljoniem eiro un var būtiski ietekmēt arī notikumus nacionālā un pārnacionālā līmenī. Brīdī, kad kontrole pār finanšu resursiem sasniedz noteiktu līmeni pastāv iespēja atteikties no nepieciešamības pēc sociālā kapitāla nodrošinātājiem. Ja tas notiek, tad vidējā termiņā un ilgtermiņā ietekmes zaudēšana ir praktiski nenovēršama, jo apakšā jau sāks veidoties citas neformālās organizācijas. Varas saglabāšanas un uzurpēšanas tehnoloģijas arī ir atsevišķa diskusija, taču vismaz pašreizējā vēstures periodā ir akūta nepieciešamība pēc Latvijas iedzīvotāju sociālā kapitāla nostiprināšanas un veicināšanas.

Mums ir jāatsakās no individuālās domāšanas un jāsāk par prioritārajām izvirzīt tautas kopējās vērtības. Tikai ar šādu pieeju mēs varam nodrošināt Latvijas tautas kā politiska subjekta pašreizējā veidolā un etniskajā proporcijā kontinuitāti.